Kā atsevišķa Krustpils draudzes vienība Līvānu draudze pastāv kopš 20. gadsimta sākuma. Tās garīgo dzīvi pārtrauca pirmais Pasaules karš, bet 1920. gada 19. septembrī notika draudzes locekļu pirmā pēckara sapulce. Darbs sākās no jauna: tika ievēlēta draudzes padome desmit cilvēku sastāvā. Par draudzes priekšnieku ievēlēja Juri Andžānu un jau novembrī draudze pieprasīja Līvānu miesta valdei piešķirt 20ha zemes draudzes vajadzībām.
(1926.gada rudenī zemi draudzei piešķīra – 3 ha platībā. Šis īpašums baznīcai pieder joprojām, uz tā uzbūvēta luterāņu draudzes ēka Parka ielā 2. http://alise.livanub.lv/Alise/lv/book.aspx?id=61609#annotation)
Tieši J. Andžāns bija baznīcas iniciators. Diemžēl, darbīgais draudzes loceklis nomira jau 1929. gadā, tā arī nesagaidījis jaunās baznīcas iesvētīšanu.
Līdz 1928. gadam dievkalpojumi notika Līvānu pagasta namā, ugunsdzēsēju depo un krājaizdevumu kases telpās, pēc tam – jaunuzceltajā Līvānu pamatskolas zālē. Draudze vienlaikus vāca līdzekļus savas baznīcas celtniecībai. Tā, piemēram, draudzes sieviešu pulciņš sarīkoja bazāru, kurā iegūtā nauda tika paredzēta celtniecībai. Pateicoties Līvānu pilsētas pašvaldības laipnai pretimnākšanai, 1928. gadā tika noslēgts dāvinājuma līgums par apmēram 982 kv.m zemes Stikla ielā. Tajā vietā atradās kara laikā nopostītās korķu fabrikas mūri, ko īpašnieks pārdeva draudzei. Vēlāk šis zemes gabals tika vēl palielināts.
Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils. Pēc viņa aplēsēm, būve varētu izmaksāt 24 000 latu. Savu artavu baznīcas celtniecībai deva arī Baznīcas virsvalde. Celtniecībai ziedoja draudzes locekļi un labvēļi.
Pamatakmens tika ielikts 1929. gada rudenī, bet jau 1932. gada maijā būvdarbi bija pabeigti (kopumā baznīcas celtniecība izmaksāja 26 000 latu) un 29. maijā notika jaunā Līvānu evaņģēliski luteriskās draudzes dievnama iesvētīšana.
Jau pirms baznīcas uzcelšanas un jaunuzceltajā dievnamā ērģelnieka pienākumus veica Līvānu skolas pārzinis Pēteris Kāpostiņš. Ar mācītāja Kārļa Brieža palīdzību trīsdesmito gadu beigās draudze dabūja jaunas ērģeles.
Līvānu evanģēliski luteriskajā baznīcā svētdien iesvētīja jaunās ērģeles. Jaunās ērģeles iegādātas par draudzes ziedotiem līdzekļiem. Ērģeļu iesvētes dievkalpojums vienlaicīgi bija arī kā atvadu dievkalpojums mācītājam K.Briedim, kas ar 1.oktobri pāriet uz jaunu darba vietu Rīga. (Divkāršas baznīcas svinības Līvānos Jēkabpils Vēstnesis Nr.38., 21.sept. (1939), 3.lpp.) http://alise.livanub.lv/Alise/lv/book.aspx?id=61816#annotation
Nākamajā gadā līvānieši pasūtīja bronzas zvanu. Jaunā zvana iegādei līdzekļus ziedoja kara ministrs ģenerālis Balodis, arhibīskaps Grīnbergs un avīzes “Jaunākās Ziņas” izdevējs. Zvans pirmo reizi savus draudzes locekļus pulcēja kopā 1933. gada Lieldienās.
Kopš 1920. gada Līvānu draudzē ir kalpojuši mācītāji Skujiņš, Muižnieks, Alberts Ozoliņš, no 1932. – 1939. gadam – Kārlis Briedis. Tuvojoties karam, mācītājs Briedis aizbrauca dzīvot uz Vāciju. Līvānos viņš atgriezās vācu okupācijas laikā un līdz kara beigām kalpoja arī visās piecās apkārtnes draudzēs. Tad Kārlis Briedis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, Ameriku, kur mira, nodzīvojis garu mūžu.
Pēc tam Līvānu draudzē kalpoja mācītājs Spekmanis. Vēlāk viņš devās uz Rīgu un sāka strādāt Sv. Pāvila draudzē, bet Līvānos ilgus gadus kalpoja mācītājs Sēnala (viņš ir apbedīts Līvānu kapsētā).
Padomju gados baznīcas liktenis vairākkārt bijis apdraudēts, tur gribējuši ierīkot gan noliktavas, gan sporta zāli. http://www.livanub.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=73
Draudzes locekļu skaits svārstījies no 112 cilvēkiem 1922. gadā līdz 307 – 1931. gadā.
90. gadu sākumā draudzes priekšnieka amatā kalpo Pēteris Ūzuls.
1997. gadā (?) Līvānu evaņģēliski luteriskajā draudzē ir 120 reģistrēti locekļi.
Kopš mācītāja Edgara Sēnalas pastāvīga mācītāja Līvānu draudzē nav bijis. Mācītājs (un prāvests) ar ģimeni dzīvoja Līvānos mācītājmājā Parka ielā 3. Pēc viņa aiziešanas mūžībā vēl daudzus gadus Sēnalu ģimene šeit dzīvo un rūpējas arī par draudzes telpām pirmajā un otrajā stāvā, tās uzkopjot un ziemas laikā pēc vajadzības kurinot.
No 1996. gada Līvānu draudzē kalpo mācītājs Ēvalds Bērziņš, vadot dievkalpojumus ik svētdienas. Piektdien pēcpusdienā draudzes nama otrajā stāvā notiek kristāmo un iesvētāmo sagatavošana, kā arī Bībeles stundas un sarunas ar mācītāju.
Draudzes priekšnieka pienākumus pilda Jānis Ušackis. (?). gadā draudzes priekšnieka amatā draudze ievēl Dzidru Ušacku. (Vairākkārt pārvēlēta, viņa kalpo līdz 2015.g.)
Zvaniķa pienākumus pilda Jāzeps Jedlinskis.
Daudzus gadus Līvānu baznīcai kalpo Oto Bogdanovs – gan kā pērminderis pie altāra, gan zvaniķis, gan baznīcas saimniecības pārraudzītājs un uzturētājs.
Par ērģelnieci kalpo Maija Aizpuriete un Ilze Nagle.
2004-05-24. Līvānu ev. Luteriskās draudzes sadarbības partneri no Vācijas apmeklēja Līvānu pilsētas domi. Delegācija tikās ar domes vadītāju A.Vaivodu, iztaujāja par pašvaldības struktūru un darbību, paveikto šo 4 gadu laikā, kopš iepriekšējās viesošanās reizes, kā arī tikās ar domes sociālā dienesta speciālistiem. Vāciešus interesēja pašvaldības finansu lietas un vietējo iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību. http://alise.livanub.lv/Alise/lv/book.aspx?id=64723#annotation
No 2007. gada līdz 2013. gadam Līvānu draudzē kalpo mācītājs Gunārs Vaniņš. Kalpojot Līvānos, 2009.12.20. bīskaps E.Alpe G. Vaniņam piešķir mācītāja amata krustu. Pērmindera (arī zvaniķa) pienākumus izpilda Normunds Upītis. Pie ērģelēm dievkalpojumā sāk kalpot skolotāja Maija Kļeščevska. Viņas vadībā izveidojas neliels, bet spēcīgs ansamblis-koris. Dievkalpojumi notiek divreiz mēnesī. Mācītājs G. Vaniņš aprūpē arī Kalupes draudzi, kur dievkalpojumi notiek reizi mēnesī. Veselības pasliktināšanās dēļ viņa vietā kopš 2013. gada februāra(?) pēc bīskapa lūguma mācītāja pienākumus Līvānu draudzē atkal sāk izpildīt mācītājs Ēvalds Bērziņš. Dievkalpojumi notiek 1.un 3. mēneša svētdienā un svētkos. Mācītājs kalpo arī Krustpils, Unguru, Preiļu draudzē.
- gadā ar Līvānu pilsētas domes atbalstu iegādātas jaunas elektriskās ērģeles dievkalpojuma vajadzībām.
2014.gadā noturēti pirmie kapusvētki Iesalnieku kapsētā. Šeit ir apbedīti arī luterticīgie, tāpēc vajadzīgs kapusvētku dievkalpojums viņu piemiņai un viņu piederīgajiem.
līdz ar ielas rekonstrukcijas darbiem, tiek nozāģēti koki, kas aizsedz baznīcu no ielas puses, noņemts savu laiku nokalpojušais žogs un vārti. Uzbūvēts jauns lievenis pie baznīcas galvenās ieejas ar garu nolaidenu celiņu gar sienu līdz žoga vārtiem. Jaunais žogs ar vārtiem uzstādīts tikai līdz dievnama ēkai, tai paliekot neiežogotai uz ielas pusi. Tiek sākti arī pašas baznīcēkas atjaunošanas darbi, gada nogalē ar spožu krāsu nokrāsots tornis. Krusts torņa galā ir kritiskā stāvoklī un jāremontē. Jāatjauno arī torņa un sienu fasādes, jānomaina torņa slēģi.
- gada janvārī draudzes sapulcē tiek ievēlēta padome 10 cilvēku sastāvā.